Mutes mutē, lai nodalītu savu indivīdufragmenti tiek izmantoti intonācijas un pauzes. Šim nolūkam rakstiski ir domuzīme, komats, semikols. Visbiežāk uz vēstuli mēs satiekam izolētas definīcijas. Definīciju lomu spēlē dvēsele un īpašības vārdi.
Atsevišķi var:
Savukārt izolācija nenotiek, ja:
Saskaņotas definīcijas
Definīcijas var būt vai nu saskaņotas, vai arīnav vienojies. Saskaņoti, tos sauc, jo viņi ņem ģenētiskās valodas formas, šī vārda skaitu un gadījumu, parasti lietvārdu, uz kuru viņi pieder.
Komats ir atdalīts jebkurā pozīcijā ar atsevišķu saskaņotu definīciju, kas attiecas uz personīgo aizstājvārdu: To, kuru atbalsta abas puses, tikko gulēja. Jautri svilpinot kaut ko, viņš ātri tuvojās. Šādos gadījumos parasti ir definīcijas.
Vai atšķir saskaņotas definīcijas, saskaras ar lietvārdu, ja teikums starp tām ir arī citi vārdi: Siltums un dzidrs, cauri logam es glābēju saulaino gaisma.
Vienveidīgas definīcijas un to izolācija
Tāpat kā jebkura viendabīga teikuma locekļiviendabīgās definīcijas apzīmē viena objekta līdzīgas īpašības, attiecas uz vienu definējamu vārdu, starp tām var tikt iestrādāta rakstīšanas savienība. Vai dažādi objekti sauc par savām īpašībām, īpašībām, atribūtiem.
Ja teikumā ir izdalītas viendabīgas definīcijas, tad starp tām nav alianses, piemēram: pirms mūsu acīm pilsēta izplatījās tālu un sparkled naktī skaidrs, gaismas spilgtums.
Visbiežāk kā homogēnas definīcijasīpašības vārdi-epiteti. Pateicoties tiem, tekstā tiek radīts māksliniecisks attēls, un runa iegūst estētisku slodzi. Kā ekspresīvo runas uztveršanai, vairākas definīcijas viendabīga paustas nekādas pazīmes un izkārtoti vienā teikumā noteiktā sajūtu kārtas pieaugums pazīmi var veidot gradācija nozīme: Gaisma, varavīksne, absolūti laimīga valsts neatstāja mani visu dienu.
</ p>