Kāds ir filozofijas priekšmets un funkcijas

Tikai daži no "parastajiem mirstīgajiem" to zinair filozofija kā zinātne. Tas nav tikai ranting par dzīves jēgu utt. Filozofija ir visu zināmo zinātņu avots līdz šim. Burtiski tulkojumā filozofija nozīmē gudrības mīlestību. Ko māca filosofija? Kāpēc tas ir vajadzīgs zinātnes telpā? Šajā rakstā tiks aplūkots filozofijas priekšmets un tā funkcijas.

Filozofija kā zinātne par universālo

Filozofu studiju mērķis ir visa pasaule kāviens vesels. Tādējādi zinātnes priekšmets ir vairāki bloki, proti, būtības doktrīna (ontoloģija); izziņas doktrīna (gnoseoloģija); pats cilvēks; sabiedrība, kurā viņš dzīvo. Acīmredzot matemātika nav "zinātņu karaliene", bet gan filozofija. Filozofijas priekšmets, metodes, funkcijas ietekmē visas cilvēciskās attiecības ar pasauli, sabiedrību, dabu un sevi. Visas citas zinātnes pakāpeniski izkļūst no filozofijas dziļuma.

Kādas funkcijas ir filozofijai?

Lai detalizēti pētītu zinātni, ir nepieciešams sīki izpētīt filozofijas priekšmetu un tā funkcijas. Priekšmets jau ir izraudzīts, tagad mēs vēršamies pie funkcijām, ko filozofija pilda kā zinātni. Tātad:

1. Pasaules perspektīvas funkcija. Filosofija veido cilvēka jēdzienu par pasauli kā vienotu veselumu, cilvēks sāk darboties ar tādu koncepciju kā pasaules ainu.
2. Sociālās kritikas funkcija veido cilvēka kritisku priekšstatu par sociālo situāciju, liek viņam analizēt faktus.
3. Filozofijas metodoloģiskā funkcija veido cilvēka vispārējās izziņas modeļus. Šīs pētniecības shēmas ir kopīgas visām privātajām zinātnēm.
4. Konstruktīvā funkcija ir izteikta spēju prognozēt nākotnes notikumus.
5. Ideoloģiskā funkcija ir pārliecību un ideālu veidošanās.
6. Intelektuālā funkcija. Priekšmets ir spējīgs teorētiski domāt.
7. Kultūras atspoguļošanas funkcija. Filosofija ir sabiedrības garīgais pamats, izsaka savus ideālus.

Tātad, mēs pētījām filozofijas priekšmetu, tā pamatfunkcijas, tagad mēs vēršamies pie metodēm.

Filozofijas metodoloģija

Ir vairāki veidi, kā zināt, pētītfilozofijā. Pirmkārt, lai pētītu filozofijas priekšmetu un tā funkcijas, tiek izmantota dialektika. Dialektiska metode paredz elastīgu, kritisku fenomenu pārbaudi visās to pretrunās un cēloņsakarības attiecībās. Pretēji ir metafizika. Šajā gadījumā fenomeni uzskata par vienotu, statisku, izolētu un nepārprotamu parādību. Trešā filozofijas metode ir dogmatisms, kas ietver pasaules zināšanu apgūšanu, izmantojot dogmu kopumu (nepārbaudāms, ar recepšu palīdzību).

Eklektika ir ceturtā filozofijas metodesalīdzinot objektus, kuriem nav viena sākuma, jēdzienu, faktu. Šī metode nav vislabākais veids, kā atspoguļot filozofijas priekšmetu un tā funkcijas, un šobrīd to bieži izmanto reklāmā. Nākamā, piektā filozofisko zināšanu metode ir sociālisms. Šī metode ir balstīta uz jaunu zināšanu noņemšanu no viltus telpām. Šādas zināšanas būs formāli taisnīgas, bet patiesībā tas ir nepatiess. Sophisry nerada zināšanas par patiesību, bet sekmīgi palīdz uzvarēt argumentu. Un, visbeidzot, sestā filozofiskās izziņas metode ir hermeneitika. To izmanto, lai pareizi interpretētu un interpretētu dažādu tekstu nozīmi.

</ p>