Bezpeļņas organizāciju finansēšana

Bezpeļņas organizācijas ir tāsorganizācijas, kas savas darbības gaitā nepilda mērķi gūt peļņu un saņemt to. Gadījumā, ja komerciālā peļņa vēl tiek saņemta, tā netiek sadalīta starp organizācijas dalībniekiem. Juridiska persona, kas ir bezpeļņas organizācija, var veikt jebkura veida uzņēmējdarbību tikai tad, ja tā kalpo mērķiem, kuriem tā ir faktiski izveidota un uz kurām tā atbilst.

Šādas organizācijas var nodibinātcitā veidlapā, kas paredzēti likumā. Piemēram, tas varētu būt patērētāju kooperatīvs, sabiedriskā apvienība vai reliģiskā organizācija, labdarības fonds vai valsts vai pašvaldības vienotais uzņēmums.

Nekomerciāla veida organizācijas, kas veic līdzīgas darbības, nodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu:

• Dažādi sociālie pakalpojumi
• Vadības pakalpojumi
• Valsts aizsardzības darbības
• Tiesībaizsardzības dienesti, tostarp sabiedriskās kārtības aizsardzība.

Bezpeļņas organizāciju finansēšana irmateriāls pārvadātājs no dažādām finanšu attiecībām, kurā šīs organizācijas iesaistās to darbības procesā. Finanšu attiecības rodas ar pašas organizācijas darba ņēmēju kolektīvu, citām personām vai organizācijām, kā arī ar valsts institūcijām par nodokļu samaksu un obligātajām iemaksām budžetā.

Bezpeļņas organizāciju finansēšana ir nauda,kas tiek mobilizēti no dažādiem avotiem, lai veiktu uzņēmuma darbības, un paplašināt to. Šā finanšu resursa avoti ir uzņēmuma sniegtie pakalpojumi, kas savukārt tieši atkarīgi no pakalpojuma veida un būtības (samaksāta, bez maksas, jaukta).

Pilnīga pašnodrošinātība vai finansējumspamatojoties uz apstiprinātajām aplēsēm, ir veidi, kā mobilizēt un izmantot tos naudas līdzekļus, kurus finansē bezpeļņas organizācijas. Šī vai šī metode tiek piemērota atkarībā no uzņēmuma vadības metodēm.

Aprēķinātais finansējums irdažādu līmeņu budžeta līdzekļu organizēšana, lai tā varētu segt savus izdevumus, vadoties pēc apstiprinātā aplēse. Ar šādu organizācijas finansēšanas metodi tās pakalpojumi patērētājiem tiek sniegti bez maksas. Tie budžeta līdzekļi, kas sniegti izdevumu un ienākumu aplēsēs, būs galvenā finansiālā nodrošinājuma daļa, kas veido bezpeļņas organizāciju finansējumu.

Finansējums, pamatojoties uz apstiprināto budžetutiek piemērota sociokultūras jomā. Lielākoties šīs ir budžeta iestādes, kas nodrošina iedzīvotājus ar izglītības pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem un sociālajiem pakalpojumiem. Tādā pašā veidā tiek finansētas organizācijas, kas nodrošina likumu un kārtību un aizsardzību, kā arī valsts drošības iestādes un dažādas institūcijas, gan valsts iestādes, gan vietējā pašpārvalde.

Lai gan tas ir galvenais finansiālā nodrošinājuma avotsno bezpeļņas organizācijām sastāv no budžeta līdzekļiem, tomēr vairāki iemesli liek šīm organizācijām meklēt papildu ārpusbudžeta finansējuma avotus. Tas ir saistīts ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes samazināšanos, sociālo problēmu pieaugumu, sociālo un materiālo preču patērētāju līmeņa pieaugumu, budžeta deficīta pieaugumu un tamlīdzīgi.

Pamatojoties uz šo, mēs varam secināt, ka funkcijasBezpeļņas organizāciju finansējumu var noteikt pēc to darbības specifiskās orientācijas. Papildus budžeta līdzekļiem bezpeļņas organizāciju finansiālā atbalsta avoti var būt arī uzņēmuma dalībnieku un ziedojumu avoti. Gadījumā, ja bezpeļņas organizācija ir saņēmusi peļņu uzņēmējdarbības rezultātā, saskaņā ar likumu tai vajadzētu būt par organizācijas mērķa izdevumiem. Tomēr šo ienākumu ir iespējams izmantot tikai pēc peļņas nodokļa samaksas saskaņā ar organizācijas mērķiem.