Likumdošanas process ir likumdošanas aktu apstiprināšanas un stāšanās spēkā procedūra. Procedūra sākas ar projekta ieviešanu un beidzas ar apstiprinātā akta publicēšanu.
Krievijā tiek noteikti šādi likumdošanas procesa posmi:
1). Likumdošanas iniciatīva. Federālās padomes, prezidenta, Valsts domes deputātu, valdības, likumdevēju institūcijas Federācijas, Tiesu (Konstitucionālā, Arbitrāžas, Augstākā un Augstākā) priekšmetos ir tiesības iesniegt projektus Valsts domei.
2). Likumdošanas process ietver projekta pārskatīšanu. Parasti to uzskata par trīs reizes. Pirmajā lasījumā Valsts Dome analizē vispārīgos noteikumus, otrajā - rūpīgu izpēti un tiek veikti grozījumi. Trešajā lasījumā rēķins ir vai nu apstiprināts, vai nav vispārīgs.
3). Likumu pieņemšana. Krievijas Federācijā šī procedūra tiek īstenota balsošanas kārtībā. Federālie tiesību akti tiek apstiprināti ar balsu vairākumu. Likumu pieņemšana par referendumu, jaunās vienības pieņemšanu, militāro vai ārkārtas stāvokli valstī tiek veikta ar divu trešdaļu balsu apstiprinājumu. Apstiprinātie akti tiek iesniegti Federācijas padomei piecu dienu laikā.
4). Likumdošanas process ietver arī federācijas padomes likumdošanas apstiprināšanas stadiju. Federālie tiesību akti tiek uzskatīti par apstiprinātiem, ja vairāk nekā puse no tiem balso par viņiem. Federālie konstitucionālie likumi tiek apstiprināti, ja par tiem balsos vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem locekļiem. Akta noraidīšana vai apstiprināšana jāveic ne vēlāk kā divas nedēļas.
5). Likumu paraksta valsts prezidents. Savukārt valsts vadītājs var apstiprināt tiesību aktu vai veto to. Priekšsēdētājam ir jāpieņem lēmums divu nedēļu laikā. Noraidītais likums tiek nosūtīts atpakaļ Valsts domei, lai pārskatītu un izdarītu nepieciešamos grozījumus. Prezidenta veto tiek pārvarēts, ja divas trešdaļas Valsts domes un Federācijas padomes locekļu balsos par akta apstiprināšanu agrākā apstiprinātā versijā. Šajā gadījumā likumu paraksta prezidents nedēļas laikā.
6). Akta publikācija un tās stāšanās spēkā. Likumdošanas process tiek pabeigts, izsludinot likumu, kuru parakstīja prezidents. To veic nedēļas laikā. Apstiprinātais un parakstītais akts stājas spēkā desmit dienu laikā (ja vien nav noteikts citādi) pēc tam, kad tā teksts publicēts speciālajās publikācijās.
Likuma varas laiks sākas arbrīdī, kad tas stājās spēkā, un beidzas, kad tas zaudējis juridisko spēku. Tas var būt saistīts ar tiesību akta spēkā esamības termiņa beigām (piemēram, kara stāvoklis tika uzlikts uz trim mēnešiem), vienas darbības atcelšana vai aizstāšana ar citu. Parasti normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka. Tas nozīmē, ka pārkāpuma gadījumā tiek izmantoti likumi, kas bija spēkā tā izdarīšanas brīdī. Izņēmums no tā var būt jauni likumi, kas paredz likvidēt vai mazināt atbildību par nelikumīgu darbību, kas notikusi, vai citās situācijās, kas norādītas īpašā kārtībā.
Latvijā ir tiesību normu ierobežojumitelpa. Daži likumi ir spēkā tikai konkrētās teritorijās. Piemēram, apstiprinātos normatīvos aktus vienā valstī nedarbojas citā valstī. Daži likumi var būt spēkā tikai noteiktā reģionā. Darbību normu noteikšana ārpus valsts robežām tiek īstenota ar īpašu vienošanos vai attiecīgo valstu tiesību aktiem.
Parasti likumi attiecas uz visiemvalsts iedzīvotāji, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas atrodas tās teritorijā. Citos gadījumos normatīvā akta tekstā ir atsevišķi norādītas personas, kurām tā ietekmē.
</ p>