Advokātu profesionālās ētikas kodekss
Advokāta profesionālās ētikas kodekssnodrošina kontroli pār viņa klienta darbībām, vārdiem un nodomiem. Klientu tiesību aizsardzība ietver dalību sarežģītās attiecībās ar tiesu, tiesībaizsardzības un citām valsts institūcijām, kā arī pilsoņiem un organizācijām.
Speciālista mijiedarbība ar klientu, ja nepieciešams, var būt balstīta uz ļoti konfidenciālu saziņu.
Noteikumi, kas veido ētikas kodeksuadvokāts veicina konfidenciālu attiecību nodibināšanu, saglabājot juridiskos noslēpumus. Turklāt šie noteikumi ļauj aizstāvis, lai pasargātu sevi no iespējamām kārdinājumiem un kārdinājumiem, kas var būt saistīti ar ciešu dialogu ar klientu, kā arī augsta līmeņa brīvības, neatkarības un pakāpi slēgšanas darbību. Profesionālās ētikas kodekss advokāta palīdz regulēt advokāta attiecības ar tiesas, institūcijas valsts varas, pārvaldes un citām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, un kolēģiem. Turklāt noteikumi atspoguļo stingrību, pamatīgums, pārredzamību un augstuma normas, noteikumus un principus, sistēmas atbilstības.
Principi, kas veido profesionālo kodeksuadvokāta ētika ir virzieni šo vai citu problēmu vai problēmu risināšanā, izvēloties noteiktu taktiku viņu rīcībai vai klienta uzvedībai. Šīs vadlīnijas ir nepieciešamas sakarā ar to, ka iepriekš nav iespējams paredzēt iespējamās dzīves situācijas. Tomēr tajā pašā laikā, katrā gadījumā, aizstāvim ir pārliecinoši jāpamato viņa nodomi, uzvedība un viedoklis klienta priekšā, pats, kolēģi un sabiedrība.
Advokātu profesionālās ētikas kodekss irļoti svarīgi. Daži tā noteikumi ir noteikti federālajā likumā. Normatīvie akti regulē aizstāvja un klienta attiecību sarežģīto struktūru.
Attiecībā uz advokātu kolēģiju likumā ir noteikti vairāki principi. Starp tiem ir jāatzīmē:
- Likumība.
- Neatkarība.
- Pašpārvalde.
- Vienlīdzība.
Valsts vara uzņemas sevipienākumi saglabāt advokātu neatkarību; finansējot tos gadījumos, kad viņi nodrošina bezmaksas, ar likumu palīdzību pilsoņiem; vajadzības gadījumā nodrošinot advokātu birojus, koledžas, konsultācijas, birojus ar sakaru līdzekļiem un biroja telpām. Turklāt valsts garantē cilvēktiesību aizstāvjus un sociālo nodrošinājumu, ko Konstitūcija paredz visiem pilsoņiem.
Likums uzliek pienākumu advokātiem nodrošināt,godīga, ētiska rīcība, apzinīgums, lai aizstāvētu galvenās likumīgās intereses un tiesības, vienlaikus izmantojot visus līdzekļus, kas nav aizliegti ar likumu.
Cilvēktiesību aizstāvju palātas locekliskļūst tikai pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas, kā arī zvēresta nodošanas. Likums nosaka, ka advokāts var zaudēt savu statusu, ja viņš izdara aktu, kas diskreditē cilvēktiesību aizstāvja cieņu un godu vai samazina profesijas autoritāti.
Kontrole par noteikumu un noteikumu ievērošanu,kas iekļauts advokāta profesionālās ētikas kodeksā, tiek nodota speciālajai kvalifikācijas komisijai. Tas ir izveidots, lai nokārtotu eksāmenu no pieteikuma iesniedzējiem par advokāta statusu un izskatītu sūdzības par bezdarbību vai advokātu darbību.
Likums regulē neatkarības principu, uzvedības noteikumus konflikta situācijās, kā arī advokāta noslēpuma ievērošanu.
Tiek uzskatīts, ka neatkarības princips ir viens nopamata. Saskaņā ar likumu advokātam tiek garantēta iespēja veikt savu darbību, netiktu pakļauta vajāšanai. Cilvēktiesību aizstāvis ir valsts aizsargāts.
Arī advokāta noslēpuma ievērošana ir ļoti svarīgasvarīgs princips. Likums nedod tiesības speciālistam bez pilnvarnieka atļaujas izpaust viņam paziņoto informāciju. Cilvēktiesību aizstāvis var ievērot konfidencialitātes tiesisko un ētisko principu.
</ p>
