Sistēmiskā rakstura princips, nosakot inovācijas darbības vadības stratēģiju

Vispārpieņemtā nozīmē biznesa stratēģijatiek uzskatīti par darbības vispārējo virzienu, nodrošinot uzņēmuma mērķu, iespēju un darbinieku interešu saskaņošanu. Izstrādājot stratēģiju, ir jāievēro sistemātiskais princips un jāņem vērā konkrētā uzņēmuma konkrētā attīstības perioda reālie apstākļi.

Uzņēmējdarbības stratēģija, kas izmantokā pamata principu sistēmu vadību, tas nozīmē spēju efektīvi izmantot pieejamos materiālus un intelektuālos resursus, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus. Par komerciālām organizācijām, ir iegūt ekonomisku (ieņēmumi, peļņa) vai sociālās sekas, izmantojot ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vismazākajām izmaksām un kvalitāti, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Sekmīga īstenošana produktu (pakalpojumu) var nodrošināt klātbūtnē konkurences priekšrocības. Tāpēc stratēģijā jāiekļauj (papildus tādām tēmām kā korporatīvā misiju, sistēmu, produktu (pakalpojumu), biznesa portfolio, resursi, investīciju piesaistei princips) izstrādi un izmantošanu, inovāciju, pamatojoties uz kuru tiks apguva jaunas tehnoloģijas, radīt jaunus produkcijas veidus vai uzlabojumus esošo, ir nodrošināta piekļuve jauniem tirgiem.

Katras organizācijas stratēģijas definīcijair savas sākotnējās pieejas, kurās ņemts vērā sistēmiskā princips psiholoģijā un kas ir atkarīgs no intelektuālā potenciāla, attīstības dinamikas, tirgus stāvokļa, sniegto preču vai pakalpojumu īpašībām, finanšu stāvokļa un citiem faktoriem. Tajā pašā laikā, kā atzīmē eksperti, ir izveidojusies noteikta stratēģiskā plāna hipotētiskā struktūra, kas ļauj piemērot sistemātiskas ražošanas, ekonomiskās un komerciālās darbības novērtēšanas principu, resursu pārvaldīšanas efektivitāti. Šajā struktūrā galvenā vieta ir novatoriska darbība, kas ir vissvarīgākais faktors, kas ietekmē organizācijas mērķu sasniegšanu.

Sistemitātes princips paredz, ka inovācijas pamatā esošās vadības stratēģijas ieviešanai nepieciešamie nosacījumi ir šādi:

1) novatoriska centra klātbūtne, kas spēj radīt radošas idejas un radīt jaunus tehniskus (tehnoloģiskus) risinājumus izgudrojumu līmenī;

2) efektīva sistēma atlases inovatīvu projektu, novērtējot to tehnisko un ekonomisko nozīmi;

3) uz programmu vērsta pieeja projektu izstrādei un īstenošanai;

4) individuāla un kolektīva interese sasniegt projekta mērķus;

5) ekonomiskie un sociālie apstākļi, kas veicina inovāciju;

6) efektīva projektu vadības sistēma;

7) orientācija, lai apmierinātu tirgus vajadzības.

Šāda inovācijas centra galvenie sistēmas uzdevumi:

a) organizācijas novatoriskās attīstības virzienu noteikšana;

b) idejas (idejas) radīšana jauna produkta vai tehnoloģijas radīšanai;

c) izvēloties un izvērtējot pieejamos alternatīvos risinājumus, kurus var izmantot kā analogus;

d) pētniecības un attīstības programmas izstrāde un tās īstenošanas organizatoriskais modelis;

e) izstrādāt tehnisko dokumentāciju un pārbaudīt jaunā produkta ražīgumu;

e) ekonomiskās efektivitātes rādītāju pamatojums un nepieciešamie finanšu resursi (budžets) tā īstenošanai.

Ņemot vērā pieaugošo starptautiskokonkurence un vēlme kļūt par līderi jaunu produktu ražošanā, kam ir nepieciešamas lielas pētniecības un attīstības izmaksas, kā arī esošie pētniecības centri, ir ieteicams izstrādāt pētniecības konsorcijus. Viņu uzdevums ir veidot mūsdienu tehnoloģiju jēdzienus, un individuālu produktu un procesu izstrādi veic iekšējie inovācijas centri.

</ p>