Pronouns spāņu valodā

Spāņu valodas kursi ir ļoti interesantirunas daļa, kā arī no pirmā acu uzmetiena ļoti grūti. Tie atšķiras pēc formas, dzimuma, skaita, dažreiz tie tiek uzrakstīti kopā ar darbības vārdu, un tas pats vietnieks var darboties kā dažādas runas daļas. Mēs nedrīkstam aizmirst par dažām niansēm, kas skan ļoti dīvaini krievu ausīm.

Kāds ir vietniekvārds?

Lai sāktu ar to, jums pašam jāsaprot, kas irvietniekvārds un kādas tā īpašības. Tā ir neatkarīga runas daļa (kopā ar darbības vārdu, lietvārdu), kas aizstāj lietvārdu. Piemēram, ja mēs sakām: "Zēns devās mājās", tad mēs varam aizstāt pirmo vārdu ar personīgo vietniekvārdu. Izrādās: "Viņš devās mājās." Vai arī mēs varam teikt: "Es redzu meiteni" un pēc tam aizvietoju pēdējo vārdu ar vietniekvārdu. Izrādās: "Es to redzu." Šīs runas daļas ir dažāda veida, dažreiz tās aizstāj ciparus, īpašības vārdus vai pat darbības vārdu. Turklāt vietniekvārds var norādīt priekšmetu un to zīmju skaitu!

Personiskie aizstājvārdi

Spāņu aizstājvārdi (es, mēs utt.) Spāņu valodā mainās atkarībā no gadījuma un personas, un dažreiz pēc dzimšanas. Tātad, mums ir šāds attēls:

Viens numurs:

1. Yo = I

2. Tú = Tu.

3. Trešajā vietā ir trīs vietniekvārdi:

Él = Viņš.

Ella = Viņa.

Ello = tas.

Usted (Ustedes) = jūs (pieklājīgs formas reizinātā un unārā formā).

Un daudzskaitlī spāņu vietniekvārdi arī atšķiras atkarībā no dzimuma, uz kuru šī persona pieder, uz ko tie norāda:

Nosotros (Nosotras ģimenē) = mēs (attiecīgi vīrieši un sievietes),

Vosotros (Vosotras ģimenē) = tu;

Ellos (Ellas) = ​​viņi.

Ja mēs runājam, piemēram, par divām personām, vienu nokas ir vīrietis, bet otrs - sieviete, tad tiek izmantota vīriešu dzimuma forma: ellos, vosotros. Spāņu dzimtā valoda. Tajā dominē vīriešu dzimums.

Spāņu valoda ir atkarīga no skaitļiem ungadījumi, tāpēc runā bieži tiek izlaisti personīgi vietniekvārdi. Tātad, piemēram, "yo leo" vietā es lasīju - spāņi vienkārši teiks "leo". Darbības beigas norāda, kas ir priekšmets, tādēļ bieži vien var izlaist priekšmetu. Šajā valodā Cervantes valoda ir līdzīga latīņu valodai.

Šādā gramatikas jomā kā personīgāspāņi ir diezgan sarežģīta valoda. Pirmkārt, ir vērts atcerēties dialektus un reģionālās atšķirības. Piemēram, Latīņamerikā neizmantojiet vietniekvārdu vosotros - tu. Cilvēki vēršas pie visiem pieklājīgi formālas formas "Tu" - Ustedes, pat draugiem un radiem. Varat arī saīsināt Usted vietniekvārdu kā Ud., Or Vd., (Vairākos Uds un Vds., Atbilstoši). Šāds samazinājums ir izveidots, apvienojot divus vārdus Vuestra mersed un nozīmē "Jūsu žēlastība".

Neapmierinoša forma

Netiešajos gadījumos (dīvais un akusatīvs)Spāņu vietniekvārdi var būt divās formās. Ja vietniekvārdu lieto ar darbības vārdu bez priekšraksta, tad spāņu valodā to sauc par neuzspiežamu vai neprecīzi. Krievu valodā šis analogais ir faktisko un akustisko gadījumu forma.

Ja vārds teikumā ir attēlotsnenoteiktu formu, spāņu vietniekvārdi ir rakstīti ar darbības vārdu kopā. Piemērs: "Quieres llamarme?" "Vai jūs vēlaties mani piezvanīt?" Šeit mēs redzam, ka vietniekvārds "zvans" - llamar - tika pievienots vietniekvārdam "manis".

Gadījumā, ja ir divi vietniekvārdi, pirmais ir rakstītsKas ir dīvainā lietā, tas tiek sekots akustiskā valodā: "Damelo" - dod to man. Šis vārds sastāv no trim: "dot" + "es" + "tas". Dažreiz šķiet, ka tas ir pilnīgi neiespējami atcerēties, bet ikdienas prakse palīdzēs.

Visgrūtāk ir atcerēties daudzu spāņu vietniekvārdu datus. Labākais veids, kā atcerēties, būs galds, ar kuru jūs pastāvīgi uzturēsit.

Personīgā vietniekvārda trieciena forma

Šoku (neatkarīgas) personas formasspāņu valodas vietniekvārdi - tos izmanto ar ieņēmumiem en, para, a, de, por, sin, con. Šo vietniekvārdu formas sakrīt ar personīgajām, izņemot pirmās un otrās vienīgās personas: attiecīgi tās būs mí un tí. Piemēram, frāze "par mani" izklausās kā "para mí".

Īpaša forma veidojas no viena vienādojuma vietniekvārdiemnumuri ar prefiksu "c" - con. Tātad viņi pārvēršas par konmigo, kontigo un kontigo (kopā ar mani, attiecīgi ar tevi un ar viņu). Šis noteikums neattiecas uz loģisku skaidrojumu, mums vienkārši jāatceras, ka tas ir pareizi teikt šādā veidā.

Posesīvie vietniekvārdi

Spāņu valodā šīs runas daļas var būt runādarbojas kā īpašībasvārds un lietvārds. Pirmajā gadījumā tie tiek novietoti pirms vārda un tie ir slimi uz cipariem un dažreiz pēc dzimšanas: piemēram, mans draugs ir mi amiga, mūsu draugi ir nuestros amigos. Šādi spāņu vietniekvārdi darbojas kā neatkarīga runas daļa un saskaras ar lietvārdu. Šajā gadījumā raksts netiek ievietots.

Ir arī neatkarīgs īpašnieksLietvārdi, kas aizstāj lietvārdu. Viņi arī piekrīt skaitlim un personai. Tātad, uz jautājumu, "kura ir šī māja?" Mēs iegūstam nepārprotamu atbildi: "Mia" ir mana. Šeit runātājs nozīmē vārdu casa - "māja".

Spāņu valodas indikatīvie vietniekvārdi

Galvenā un galvenā funkcija šajās runas daļās- Vairāku objektu izvēle. Spāņu vietniekus ir trīs veidu. Tie ir este, ese un aquel (un to atvasinājumi). Krieviski mums ir tikai vietniekvārdi "that" un "this". Spāņu valodā "šis" ir sadalīts "tajā, kurš ir tuvāks runātājam" un "tuvāk sarunu partnerim". Ar laiku - vietniekus iedala tajos, kas attiecas uz mūsdienu un tagadni, un tiem, kas apraksta pagātnes notikumus. Tā, piemēram, teikumā "šis laikraksts Krievijas demonstrējošais vietniekvārds būs" esto "pareizajā formā, bet, ja mēs pievienosim" iesaistīto personu tirdzniecību ", ko jūs lasāt, tad situācija mainīsies.

Este periódico es ruso

Ese periódico, que estas leyendo, es ruso.

Kopumā robeža starp šiem diviem vietniekvārdiem ir ļoti subjektīva. Runātājs pats nosaka, kuru vārdu izvēlēties. Dažreiz robeža ir gandrīz caurspīdīga, un abas iespējas būs pareizas.

Attiecībā uz aquel, tas norāda uz objektiem, kas ir ārpus redzesloka. Krievu valodā apskatāmais vārds tiek tulkots ar vietnieku "pēc tam".

Līdzīgi īpašumtiesību vietniekam, demonstrētāji var izpildīt lietvārdu funkciju teikumā un runā.