Lielā Tēvijas kara varoņi-partizāni (1941-1945)

Lielo Tēvijas kara partizāni 1941.-1945gads ir daļa no Pretošanās kustības, kura mērķis ir iznīcināt Vācijas drošības sistēmu (apdraudot noteikumus, munīciju, ceļu utt.). Kā jūs zināt, fašisma iebrucēji ļoti baidījās par šo organizāciju, tāpēc viņi ļoti nežēlīgi pretojās saviem biedriem.

RSFSR

Partisan kustības uzdevumu galvenie punkti tika formulēti 1941. gada direktīvā. Sīkāk, nepieciešamās darbības tika aprakstītas Staļina 1942. gada kārtībā.

Partisan atkāpju pamats bija ierastsiedzīvotāji, galvenokārt okupētās teritorijas, tas ir, tie, kuri zināja dzīvību zem fašistu redzes un varas. Līdzīgas organizācijas sāka parādīties pirmajās kara dienās. Vecie vīrieši, sievietes, vīrieši, kuri kāda iemesla dēļ netika uz priekšu, un pat bērni, pionieri, iebrauca tur.

Lielo Tēvijas kara partizāni 1941.-1945bija iesaistīti sabotāžu, iesaistīti izlūkošanā (pat slepeni), propagandā, sniedza kaujas palīdzību PSRS armijai un tieši iznīcināja ienaidnieku.

RSFSR teritorijā bija neskaitāmisabrukšanas grupu, veidojumu skaits (aptuveni 250 tūkstoši cilvēku), no kuriem katrs radīja milzīgas priekšrocības, lai panāktu uzvaru. Vēstures laikrakstos daudzi vārdi ir mūžīgi.

Zoja Kosmodemjanskaja, kas kļuva par varonības simbolu,Vācijas aizmugurē pamests ciemats Petrishchevo, kur atradās Vācijas pulks. Protams, viņa nebija viena pati, bet pēc sadursmes viņu grupa bija daļēji izkaisīta pēc trīs māju dedzināšanas. Zoja nolēma tur atgriezties un pabeigt darbu. Bet iedzīvotāji jau bija apsargājuši, un Zoja tika aizturēta. Viņai bija jāpārvar briesmīgas spīdzināšanas un pazemošanas (arī no tautiešiem), bet viņa nesniedza nekādu vārdu. Fašisti karājās meiteni, taču pat izpildes laikā viņa nezaudēja savu drosmi un aicināja padomju cilvēkus pretoties vācu iebrucējiem. Pirmā no sievietēm viņa nosūtītas pēc nosauktās Padomju Savienības varoņa titulu.

Baltkrievijas SSR

Partizānu kustība Baltkrievijas teritorijāilga no 1941. gada līdz 1944. gadam. Šajā laikā tika atrisināti daudzi stratēģiskie uzdevumi, no kuriem galvenais bija Vācijas ešelonu un paša dzelzceļa sliežu atslēgšana, ar kuru viņi pārcēlās.

Lielo Tēvijas kara partizāni 1941.-1945gadu ir sniegusi nenovērtējamu palīdzību cīņā pret iebrucējiem. No tiem 87 tika apbalvoti ar Padomju Savienības augstāko militāro balvu. To vidū bija Marats Kazejs, sešpadsmit gadus vecais zēns, kura māti nometināja vācieši. Viņš atnāca pie partizānu atbruņošanās, lai aizsargātu savas tiesības uz brīvību un laimīgu dzīvi. Vienlīdzīgi ar pieaugušajiem, viņš izpildīja uzdevumus.

Pirms uzvaras Marats nedzīvo gadā. Viņa nomira 1944. gada maijā Katru nāvi karā pati par sevi ir traģiska, bet, kad bērns mirst kļūst tūkstoš reižu vairāk sāpīga.

Marats atgriezās ar savu komandierigalvenā mītne. Nejauši viņi tikās ar Vācijas soda spēkiem. Komandieris tūlīt nogalināts, zēns var tikt ievainots. Kamēr šaušanas laikā viņš pazuda mežā, bet vācieši viņu vajāja. Kamēr lodes nebija beigušās, Marats atstāja vajāšanu. Un tad viņš pats par sevi pieņēma svarīgu lēmumu. Zēnam bija divas granātas. Vienu viņš tūdaļ iemeta grupā vāciešu, un otrais viņš tur cieši rokā, līdz viņš bija ieskauts. Tad viņš to uzbruka, uzņemot ar viņu nākamo pasaules vācu karavīrus.

Ukrainas SSR

Partisāni Lielā Tēvijas kara laikā Ukrainas PSR teritorijā tika apvienoti 53 formācijās, 2145 vienību un 1807 grupās, kopumā aptuveni 220 000 cilvēku.

Starp galveno komandu partizānu kustības Ukrainā var identificēt KI Pogorelov, MI Karnaukhov, SA Kovpak, SV Rudnev, AF Fedorov un citi.

Sidors Artemjevičs Kovpaks pēc Staļina pasūtījumiem bija iesaistījies propagandā Tieslietu Banka Ukrainā, kas praktiski nebija aktīva. Tas bija Karpatu reids, ka viņam tika piešķirta viena no balvām.

Mihails Karnaukovs vadīja kustību Donbassā. Pakāpīgie un vietējie iedzīvotāji viņu sauca par "bati" siltajām cilvēku attiecībām. 1943. gadā Vāciju nogalināja Batju. Slepeni vietējo okupēto ciematu iedzīvotāji naktī sapulcējās, lai apglabātu komandieri un viņam piešķirtu pienācīgus apbalvojumus.

Lielā Tēvijas kara varoņi-partizāni bijavēlāk pārkrāsots. Karnaukhov ir apglabāts Slāvijā, kur viņa paliekas tika nodotas 1944. gadā, kad teritorijas tika atbrīvotas no vācu iebrucējiem.

Karnauhova atkāpšanās laikā 1304 fašisti tika iznīcināti (no 12 bija virsnieki).

Igaunijas PSR

Jau 1941. gada jūlijā tika izdots rīkojums, lai Igaunijas teritorijā veidotu partizānu atstumtību. Viņa komandā bija BG G. Kumm, N. G. Karotamms, J. H. Lauristins.

Lielo Tēvijas kara partizāni 1941.-1945gadi Igaunijā ir saskārušies ar gandrīz nepārvaramu šķērsli. Liels skaits vietējo iedzīvotāju bija draudzīgi vāciešiem-iebrucējiem un pat priecājās par šo sakritību.

Tāpēc šajā teritorijā ir liels spēksbija pazemes organizācijas un sabotāžu grupas, kurām bija rūpīgāk jādomā par savām kustībām, jo ​​no jebkuras vietas varēja sagaidīt nodevību.

Padomju Savienības varoņi bija Leens Kulmans (1943.gadā izlauzis vācietis kā padomju izlūkošanas virsnieks) un Vladimirs Fedorovs.

Latvijas PSR

Līdz 1942. gadam partizānu darbība Latvijā nebijagāja labi. Tas bija saistīts ar faktu, ka lielākā daļa aktīvistu un partijas darbinieku tika nogalināti jau pašā kara sākumā, cilvēki bija vāji apmācīti gan fiziski, gan materiāli. Pateicoties fašistu vietējo iedzīvotāju denonsēšanai, neviena pazemes organizācija netika iznīcināta. Daži Lielā Tēvijas kara heroņi-partizāni nomira bez nosaukuma, nevis nodod un nekompromitē savus biedrus.

Pēc 1942. gada kustība kļuva arvien aktīvāka, cilvēki sāka nonākt atdalījumos ar vēlmi palīdzēt un atbrīvoties, jo vācu iebrucēji sūtīja simtiem igauņu uz Vāciju vissmagākajā darbā.

Starp Igaunijas partizānu kustības līderiem bija Arthur Sprogis, kuru apmācību organizēja Zoja Kosmodemjanskaja. Viņš ir minēts arī Hemingvīža grāmatā "Par ko zvans maksā".

Lietuvas PSR

Lietuvas teritorijā 1941.-1945. Gada Lielā tēvijas kara partizāni ražoja simtiem sabotāžu, kā rezultātā tika nogalināti gandrīz 10 tūkstoši vācu.

Kopējais partizānu skaits 9187 cilvēku (tikai pēc nosaukuma), septiņi ir Padomju Savienības varoņi:

1. J. Y. Aleksonis. Pazemes radiosakaru operators nomira nevienlīdzīgā cīņā, ko ieskauj vācieši, 1944. gadā.
2. S. P. Apivala. Viņš personīgi iznīcināja septiņus ezelonus ar ienaidnieka munīciju.
3. GI Boriss. Īpašas sabotāžu grupas komandieris nomira Gestapo rokās pēc ieslodzīto ieslodzīšanas 1944. gadā.
4. A. M. Cheponis. Radists, kurš nomira 1944. gadā vienotā cīņā pret vācu sadalīšanu. Tajā pašā laikā tika nogalināti 20 fašisti.
5. M. I. Melnikayte. Viņa tika sagūstīta un turēja spīdzināšanu veselu nedēļu, nacistiem nesakot vārdu, bet viņa spēja ievilties vienu no Vērmahta virsniekiem sejā. Viņu nošāva 1943. gadā.
6. BV Urbanavichus. Viņš vadīja sagraujošu partizānu grupu.
7. Y. T. Vitas. No Lietuvas partizānu metro galvu. Viņš tika notverti un nošāva nacisti pēc denonsēšanas nodevējs 1943.

1941. gada Lielā tēvijas kara varoņi-partizāni- 1945 cīnījās Lietuvā, ne tikai ar iebrucējiem, bet arī ar Lietuvas atbrīvošanas armija, kas neatslēdz vāciešus un centās iznīcināt padomju un poļu karavīri.

Moldovas PSR

Četru partizānu bruņoto spēku ekspluatācijas gadu laikāMoldovas teritoriju aptuveni 27 tūkstoši nacisti un viņu līdzstrādnieki tika nogalināti. Par viņu kontā, un iznīcināšanu milzīgu militāro aprīkojumu, munīciju, kilometros līniju. Varoņi partizāni Lielā tēvijas kara 1941 - 1945 iesaistīts atbrīvot skrejlapas un informatīvus biļetenus, lai uzturētu sabiedrisko drosmi un ticību uzvarai.

Divas - Padomju Savienības varoņi - VI Timoshchuk (Pirmās Moldovas Savienības komandieris) un NM Frolovs (viņa vadībā tika izpostīti 14 Vācijas ešeloni).

Ebreju pretestība

PSRS teritorijā bija tikai tīši ebreju atbrīvošanas grupas. Viņu mērķis bija glābt atlikušos ebreju iedzīvotājus.

Diemžēl bija jūdu vienībassaskarties ar antisemītiskām noskaņām pat padomju partizānu vidū. Lielākā daļa no viņiem negribēja sniegt atbalstu šiem cilvēkiem, un ebreju jaunieši viņu vienībās to nelabprāt uztvēra.

Lielākā daļa ebreju bija bēgļi no geto. No tiem bieži vien satikās arī bērni.

1941.-1945. Gada Lielā tēvijas kara partizāni lieliski strādāja, sniedzot nenovērtējamu palīdzību Sarkanarmijai teritoriju atbrīvošanā un uzvaru pār vācu fašistiem.