"Pacifisms" jēdziens nāk no latīņu vārdapacificus (miers, miera veidošana). Šīs kustības pārstāvji ar nosodījumu atsaucas uz dažādiem militārajiem konfliktiem, iebilst pret visu veidu vai politiskās cīņas veidiem. Tiek uzskatīts, ka jebkuri konflikti gan valsts līmenī, gan attiecībās starp cilvēkiem ir jārisina miermīlīgi, izmantojot konstruktīvu dialogu.
Kas ir pacifists? Katrs šīs kustības pārstāvis ir cilvēks, kas veicina mierīgu dzīvi sabiedrībā. Bet divdesmitā gadsimta rītausmā, aktīvi popularizējot komunisma idejas masām, revolūcijas vadītāji nosodīja pacifismu. Tas ir viņa miermīlīgā attieksme un liberālā attieksme pret jebkura veida cilvēkiem, jo komunisma ideja pavairoja strādnieku militāro cīņu pret bagātajiem iedzīvotāju slāņiem (buržuāziju). Pēc Krievijas varas sagrābšanas katrs pacifists tika pakļauts revolucionāru vajāšanām. Vārda nozīme - miera uzturēšana - vispār neatbilda izveidotajai politiskajai sistēmai.
XX gs. Kustības aktīvistisarunās ar priekšlikumu aizliegt visu veidu karus, organizēt pilnīgu atomenerģijas atbruņošanos. Savukārt tika ierosināts organizēt starptautiskas šķīrējtiesas un ar to palīdzību, lai atrisinātu visus strīdus valsts līmenī.
Šodien jautājums par to, kas ir šāds pacifists, ir mazskas rodas. Tā kā organizācijas propaganda jau ir pierādījusi sevi visā pasaulē. Pacifisti bieži organizē masveida pasākumus, aicinot miermīlīgi atrisināt militārus konfliktus. Bez tam, viņi bezgalīgi apgalvo politiķi, mēģinot pierādīt savu viedokli.
Arī reliģiskajā sfērā ir zināms kuršpacifists. Ja katoļi un pareizticīgie kristieši apstiprina dažus bruņotu cīņu veidus, piemēram, aizsargā valsti no iebrukuma, protestanti ir kategoriski pret kariem.
Kas attiecas uz pacifīma jautājumu reliģijā -viņa ideāli pazīst tikai protestantisma filiāles. Tas ir Kristietība, metodisms, anglikanisms, kalvinisms un citi. Tie atšķiras viens no otra savā interpretācijā Starptautisko rakstiem, veidos dievkalpojumu, bet rada kopējo stienis - pacifisms.
</ p>