Neto ienākumi ir galvenais uzņēmuma ienākumu avots

Uzņēmuma neto ienākumi ir starpība starpvisas ražošanas un pārdošanas cenas. Tas ir galvenais valsts budžeta ienākumu avots un uzņēmuma naudas bilance. Neto ienākumi ir daļa no organizācijas bruto ienākumiem, kas paliek pēc algu izmaksāšanas. Rūpniecības ekonomikas neto ienākumi ir peļņas un apgrozījuma nodokļa kombinācija, lai gan dažādās nozarēs tie pārstāv dažādas formas. Smagajā rūpniecībā galvenais ienākumu avots ir peļņa, un, ņemot vērā to, dominē apgrozījuma nodoklis.

Pirms uzņēmuma neto ienākumu aprēķināšanasir nepieciešams noteikt uzņēmuma potenciālos ienākumus un precīzu uzņēmuma izmaksu aprēķinu. Neto ienākumi - tas ir ļoti svarīgs rādītājs grāmatvedībā, ar to jūs varat aprēķināt vērtību, kas norādīta pirkuma piedāvājumā. Aprēķiniet to diezgan vienkārši, pietiek ar to, lai no kopējiem ienākumiem atņemtu izdevumu skaitu. Nu, ja šis numurs ir plus, un jo vairāk, jo labāk. Sabiedrības neto ienākumi darbojas kā papildu produkts un ir daļa no nacionālā ienākuma. Turklāt nacionālā ienākuma sadale par pārpalikuma produktu un nepieciešamo ir obligāts ekonomiskais aspekts neatkarīgi no sociālās ražošanas metodēm. Neto pamatdarbības ienākumi ir uzņēmuma ienākumi tajā gadā, kad īpašums ir bilancē (piemēram, no tā iznomāšanas vai no tā izmantošanas citiem), atskaitot uzturēšanas izmaksas.

Kapitālismā parādās tīrs produktspārpalikuma produktu šķirnes ar pārpalikuma vērtību. Saskaņā ar Karl Marx, neto ienākumi ir darba ņēmēju ekspluatācijas blakusprodukts. Pārdalīšanas process kapitālistiskās sabiedrības neto ienākumus sadalīja divās pamata naudas formās - peļņā un nomas maksā. Neto ienākumi sociālisma sabiedrībā nav pārpalikuma vērtība, un tā ir produkta pārpalikuma atvasinājums, to izmanto visas sabiedrības vajadzībām. No tā izriet, ka sociālistiskās sabiedrības neto ienākumi sastāv no kooperatīvās kolhoza darbības neto ienākumiem un valsts vai nacionālās darbības neto ienākumiem. Tajā pašā laikā publiskais sektors atspoguļo neto ienākumus skaidrā naudā, gūstot peļņu no uzņēmumiem un apgrozījuma nodokli, savukārt kooperatīvā un kolektīvā saimnieciskā sektorā var būt tīrā peļņa ne tikai skaidrā naudā, bet arī natūrā.

Valsts centralizētie neto ienākumiatspoguļo valsts uzņēmumu maksājumus, apgrozījuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tajā pašā laikā kooperatīvie un kolektīvo saimniecību uzņēmumi iegulda centralizētajā fondā apdrošināšanas prēmiju un ienākuma nodokļa veidā. Tīro centralizēto ienākumu apjoms tiek novirzīts valsts izdevumiem plānotajā kārtībā iedzīvotāju vajadzībām (tautsaimniecības finansēšanai, armijas un administrācijas izmaksu segšanai, valsts un rezerves fondu veidošanai). Daļa naudas, kas nonāk valsts kasei, tiek tērēta, lai atmaksātu ražošanas izmaksas - elektroenerģiju, izejvielas, pusfabrikātus. Šādos ekonomiskajos apstākļos atlikusī ieņēmumu daļa ir nekas vairāk kā bruto ienākumi. Uzņēmuma bruto ienākumi ir ārpusbudžeta līdzekļu un valsts budžeta finanšu līdzekļu, kā arī ne tikai rūpniecības uzņēmumu, izveidošanas avots.

Uzņēmuma neto samazinātā peļņa ir visu uzņēmumu ienākumu kopsumma uz noteiktu skaitu, no kuras atskaitītas visas uzturēšanas izmaksas, nodokļi un citas finansiālas izmaksas.