Vakar jūs domājāt par bērna piedzimšanukā viņš pieaugs, kas viņu gaidīs nākamajā dzīvē, viņi domā, ka viņi ir gatavi darīt visu iespējamo un neiespējamu viņam. Bērns piedzima, es uzaugu, un tagad bērns vakar teica, ka viņam ir savs viedoklis, viņam nav nepieciešams padoms, un dažreiz vecāki nav spējīgi saprast, kas notiek un kā palīdzēt pēcnācējus. Bet patiesībā ir pienācis laiks, ka bērns vairs nav "lelle", bet gan "tauriņš". Tas ir pārejas periods.
Jā, laiks lido ātri. Bērns sākas pieaugušā vecumā, un ceļā uz šo dzīvi viņš ir jāapgūst, ko viņš vēl nav gatavs, bet viņam joprojām ir jāpieņem spēles pieaugušie. Neatkarīgi no tā, cik grūti, vecākiem vajadzētu būt galvenajam palīgam un atbalstam šajā sarežģītajā laikā viņu pēcnācējiem.
Zēnu pārejas vecums ir viens vai divigads sākas vēlāk nekā meitenes, tas ilgst no četriem līdz pieciem gadiem un notiek daudz aktīvāk. Jau 12-13 gadu laikā starpība starp tām kļūst pamanāma. Meiteņu pārejas vecums nāk vēlāk par diviem gadiem, nekā zēniem, turpina mierīgāk un ātri beidzas.
Jau pašā pusaudža sākumā pusaudžiemsāk rādīt raksturīgās iezīmes, kas raksturīgas viņu dzimtai. Lai gan starp zēnu un meiteņu vecumu nepastāv skaidras robežas, periodā no 10 gadiem līdz 17 gadiem psihologi un ārsti izsauc pārejas vecumu, pielāgojot perioda pieaugumam vai samazināšanai. Pārejas vecumu var iedalīt trīs posmos.
Pirmais posms (jaunāks pusaudža gados) irkad ķermenis, tāpat kā psihi, gatavojas nākamajām izmaiņām. Otrais posms (pubertāte) ir pārejas vecums. Trešais posms (pusaudža gados) ir postpubertāls, kad pabeigta fizioloģiskā un psiholoģiskā būvniecība. Kad beidzas visi procesi un beidzas pārejas vecums, rodas seksuālas aktivitātes un palielinās interese par pretējo dzimumu.
Laikā, kad bērns aug, viensnav viegli orientēties mainīgajā realitātē, vecāku galvenais uzdevums ir būt tur un palīdzēt pēcnācējiem izdzīvot visas grūtības ar vismazākiem zaudējumiem gan bērnam, gan visai ģimenei.
</ p>